Vai ir viegli būt pilsētniekiem? Kā Antīkums un Viduslaiki noteica dzīves noteikumus pilsētās

Aizraujoša grāmata par to, kā veidojās pirmās pilsētas un mainījās to uztvere iedzīvotāju acīs: no slēgtām cietokšņiem līdz kopienām bez skaidrām robežām.

Pilsēta vienmēr tiek uzskatīta par integrētu sistēmu, kur viens elements papildina otru, veidojot vienotu veselumu: pilsēta + vara + iedzīvotāji + nauda + zeme +… Tas nav tikai puzles elementi, kas salikti kopā, jo pilsēta — daudzdimensionāla struktūra, kur mijiedarbojas laiks, telpa, vēsture, cilvēki un… spēle dzīvot. Tas, kas mums šobrīd šķiet obligāts un ierasts, radās pateicoties simtiem gadu attiecību slīpēšanas, ne tik daudz sienu, cik cilvēku attiecību, un šis stāsts tiek rakstīts joprojām.

- Vai senajās pilsētās bija kapsētas?
- Par ko varēja izsūtīt no pilsētas Senajā Ēģiptē?
- Kāpēc zelta monētas Senās Grieķijas laikā bija smagu laiku pazīme?
- Kā viduslaiku slimnīcas kļuva par darba biržām un kāpēc nabagus dalīja "savos" un " svešajos"?
- Kā Teitoņu bruņinieki ieguldīja pilsētas attīstībā?

Kopš cilvēki sāka pulcēties arvien ciešāk, viņi sajuta nepieciešamību noteikt īpašus uzvedības principus, lai padarītu kopīgu dzīvošanu saprotamāku un pārvaldāmāku. Bija jāvienojas par kopīgu regulējumu, lai aizsargātu privātās intereses un nesaskartos ar sabiedriskajām, nepārkāptu citu robežas un neradītu neērtības, lai tavu kaimiņu intereses tiktu ievērotas tāpat kā tavas pašas. Protams, savu ietekmi atstāja arī politika, ekonomika, kultūra un sociālais aspekts.

Šī grāmata pastāstīs, kā tieši veidojās mūsdienu megapoli, kad dzīvot tajās kļuva par privilēģiju un ko vispār nozīmē būt pilsētniekiem: gan Viduslaikos, gan mūsdienās.

Grāmatas autore — MArchI dzīvojamo ēku arhitektūras katedras doktorante, MGSU arhitektūras un māksliniecisko komunikāciju pamatu katedras asociētā profesore, Krievijas Arhitektu savienības locekle Irina Grina. Katru no nodaļām pavada autora zīmējumi.