Viktors Vasiļevs

Viktors Vasiļevs — vēsturiski-reliģisks gleznotājs, ikonu gleznotājs, grafiķis, arhitekts, teātra mākslinieks, kolekcionārs. Radošā daudzveidība, pievēršanās nacionālajām saknēm, ir slavējusi viņu visā pasaulē kā daudzšķautņainu «dziedātāju» Senajai Krievijai. Viņa paziņu lokā bija imperators Nikolajs II un lielkņazs Sergejs Aleksandrovičs, Pāvels Tretiakovs un Savva Mamontovs, Pāvels Čistjakovs un Iļja Repins, Fiodors Šaljapins un Mihails Nesterovs. Talanta spilgtums apvienojās viņā ar izcilu pieticību. Dzīvojot Pēterburgā un Maskavā, viņš palika tas pats vjatiks, lauku mācītāja dēls, kurš vienmēr priekšroku deva oficiālām ceremonijām un daudzrunīgām sanāksmēm ģimenes lokam un darbnīcas klusumam. Par Viktoru Vasiļevu ir rakstījuši daudzi, bet neviens nav teicis par viņa mākslu labāk, kā viņš pats: «Es, kā pareizticīgais un patiesi ticīgais krievs, nevarēju pat mazu sveci neuzlikt Dievam. Varbūt šī svece ir no rupja vaska, bet tā ir nolikta no sirds».