Tā runāja Zvēriņš. Stāsts

Meža malā stāv vientuļa būda. Ielūkojieties tās duļķainajā logā – jūs redzēsiet Saimnieku un Zvēriņu. Viens šeit meklē grēku izpirkšanu un mierinājumu no pagātnes aizvainojumiem. Kas attiecas uz otro – viņa šeit dzīvo ne pēc savas gribas, kādreiz viņu pieradināja.... Saimnieks ķer zivis, vāca ogas un sēnes. Zvēriņš gaida mājās, nenovēršot acis no durvīm. Viņu dzīve nav līdzīga idillai, bet laiku pa laikam viņi jūtas nozīmīgi, jo ir viens otram. Reiz Saimnieks aiziet. Zvēriņš beidzot ir brīvs. Bet kādu izvēli viņa izdarīs? Ne mirkli nešauboties, viņa dodas meklēt vienīgo cilvēku, kurš viņai ir dārgs. Apņēmīgi cauri nezināmo tumsai viņa virzās pretī robežai starp normālību un neprātu. Priekšā – bezgalīga nakts un nežēlīgi pārbaudījumi. Cīņā par savu nožēlojamo dzīvību varoņi iegūs kaut ko svarīgu. Nu mēs klusi vērosim viņus.