Un bēdās, un priekos

Visi saka Martai, ka viņa ir gudra un skaista, ka viņa ir lieliska rakstniece, ko vīrs dedzīgi mīl, kuru, pēc viņas mātes teiktā, vēl jāmeklē. Tātad, kāpēc uz sava četrdesmitā dzimšanas dienas sliekšņa viņa ir tik vientuļa, gandrīz bezdarbniece un pastāvīgi nelaimīga?

Kad vīrs, kurš viņu mīlēja kopš četrpadsmit gadu vecuma, beidzot neiztur un aiziet, bet māsa paziņo, ka viņa ir nogurusi samierināties ar viņas tarakāniem, Martai nekas cits neatliek, kā atgriezties mājās pie saviem vecākiem, bet vai ir iespējams, iznīcinot visu līdz pamatiem, savākt no drupām jaunu dzīvi un atkal iemīlēties pazīstamā cilvēkā?