Mihaila Kuzmina vārds - dzejnieka, tulkotāja, kritiķa, komponista - ir neizsmeļami saistīts ar Sudraba laikmeta kultūru. Aleksandrs Bloks viņu sauca par "mākslinieku līdz kaulu smadzenēm", "smalkāko liriku", "asprātīgāko dialektiku mākslā". Kuzmina radošā maniere ir vienlīdz tuva simbolismam, akmeismam, futurismam, tomēr dzejnieks nekad sevi neuzskatīja par piederīgu nevienai dzejas skolai. Šis izdevums ietver dažādu gadu dzejoļus. To vidū ir debijas cikls "Aleksandrijas dziesmas", kas uz ilgiem gadiem kļuva par Kuzmina vizītkarti, un pēdējā grāmata "Forele lauž ledu", kas tiek uzskatīta ne tikai par viņa radošuma virsotni, bet arī par izcilu 1920. gadu dzejas paraugu, "laužot ledu" padomju cenzūrai un, pēc Anas Ahmatovas vārdiem, mūsdienu cilvēki to uztvēra kā "apdullinošu ziņu".
