Stoicisms katru dienu. 366 pārdomas par gudrību, gribu un mākslu dzīvot

Visa stoicisma gudrība ērti pieejamā formā katrai dienai.
Kas ir stoicisms? Parastam cilvēkam šis jēdziens nav saistīts ar dzīvesveidu, kas orientēts uz rīcību. Lielākajā daļā gadījumu to saprot kā sinonīmu "bezemocionalitātei". Patiesībā stoiku filozofija māca, ka tikums — tas ir laime,... bet lielākās problēmas cēlonis nav apkārtējās lietas, bet gan tas, kā mēs tās uztveram.
Dzimis nemierīgajā antīkajā pasaulē, stoicisms ir vērsts uz dzīves neparedzamo dabu un nezaudē savu aktualitāti. Šī grāmata atgriež tam likumīgo vietu — instrumenta, lai sasniegtu pašpārvaldi, neatlaidību un gudrību.
Raian Holidejs un Stīvens Hanselmans ir izpētījuši lielo filozofu-stoiku darbus un izvēlējušies pa vienai domai katrai gada dienai. Autori ir analizējuši katru no tām, papildinājuši ar stāstiem un vingrinājumiem — jūs varēsiet labāk saprast, par ko ir runa, un atrast atbildes uz jums svarīgiem jautājumiem.
Lai dziļāk izstrādātu tēmu, derēs praktisks papildinājums grāmatai — Stoika dienasgrāmata

Kam šī grāmata:

Tiem, kam nepieciešama atbalsts un orientieri ikdienas dzīvē.
Tiem, kas vēlas saglabāt mieru un skaidrību domāšanā grūtos laikos.
Tiem, kas vēlas sasniegt savus mērķus, izmantojot pašpārvaldi, neatlaidību un gudrību.
Tiem, kas vēlas tuvāk iepazīties ar stoicisma filozofiju.

No autoriem:

Izņemot visdedzīgākos gudrības meklētājus, stoicisms šobrīd vai nu nav zināms, vai arī tiek nepareizi saprasts.
Grūti atrast vārdu, ar kuru valoda būtu izturējusies tik netaisnīgi, kā ar vārdu "stoiks". Vidusmēra cilvēkam šis spilgtais dzīvesveids, kas orientēts uz rīcību un maina pasaules uzskatus, ir kāds saīsinājums vārda "bezemocionalitāte". Ja ņem vērā to, ka vienkārša filozofijas pieminēšana liek lielākajai daļai cilvēku nervozēt un garlaikoties, izteiciens "stoiskā filozofija" izklausās kā pēdējais, ko cilvēki vēlētos mācīties, nemaz nerunājot par nepieciešamību to ikdienas dzīvē.
Kāda skumja likteņa filozofijai, kuru pat viens no tās epizodiskajiem kritiķiem Artūrs Šopenhaueris raksturoja kā "augstāko virsotni, ko cilvēks var sasniegt, vienkārši izmantojot savu spēju spriest"!
Šīs grāmatas mērķis ir atgriezt stoicismam tā likumīgo vietu kā instrumentam, lai sasniegtu pašpārvaldi, neatlaidību un gudrību: to, ko cilvēks izmanto, lai dzīvotu īstu dzīvi, nevis kādās ezotēriskās akadēmiskās zinātnes jomās.