Konstantīns Mihailovičs Simonovs — dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs, publicists, kara korespondents, redaktors, ģenerālis literatūrā, kuram izdevās publicēt ne tikai savus darbus, bet arī citu. M. Bulgakova "Meistars un Margarita", E. Hemingveja, A. Millera, J. O’Nila tulkojumi redzēja gaismu tieši pateicoties K. Simonovam, kurš tos izveda cauri cenzūras šķēršļiem. K. Simonova dzejoļi "Tu atceries, Alekša, Smolenskas ceļus...", "Majors atveda zēnu uz lafa...", "Gaidi mani, un es atgriezīšos...", kas kļuva par himnu visām draudzenēm, sievām, māmiņām padomju karavīriem, zina un mīl ne viena vien lasītāju paaudze. Lielā Tēvijas karš daudzu gadu garumā palika viņa galvenā tēma. Simonovs viens no pirmajiem devās uz fronti kā korespondents, bet pēc tam arī kā karadarbības dalībnieks un nonāca līdz Berlīnei. Viss, ko viņš redzēja, tika aprakstīts gan prozā, gan dzejā. Viņa rindas par mīlestību un uzticību, drosmi un bailēm, draudzību un nodevību, cerību un ticību karavīri zināja no galvas, pārrakstīja, nodeva cits citam. Dzejnieks iekļuva cilvēka dvēseles dziļumos un parādīja to no iekšpuses. Viņa dzeja palīdzēja izdzīvot toreiz, palīdz izdzīvot arī tagad.
