Kāpēc būt laimīgai, ja var būt normālai?

Grāmatā «Kāpēc būt laimīgai, ja var būt normālai?», pirmo reizi publicētā 2011. gadā, Džaneta Vintersona atgriežas pie savas bērnības stāsta audžuģimenē, kas kalpoja par pamatu pusautobiogrāfiskajam romānam «Ne tikai apelsīni» (1985), — šoreiz ievietojot to memuāru ietvaros. Jaunie gadi industriālajā... pilsētā Anglijas ziemeļos, grūtības izaugsmē pretēji audžuvecāku, dedzīgu piecdesmitnieku kristiešu, gaidām — šī stāsta iznākumu nosaka pati dzīve. Cerību uz atbrīvošanos no bezmērķīgā pagātnes sniedz aizraušanās ar britu literatūru un mīlestība pret vārdu, ko Džaneta Vintersona ne tikai nesīs cauri desmitgadēm, bet arī padarīs par savu amatu. Dodoties meklēt bioloģisko māti divdesmit piecus gadus vēlāk, viņa pieņem pagātnes pieredzi, mācas mīlēt un samierinās ar sevi.