2002. gadā BBC kanāls novietoja dramaturgu piektajā vietā 100 lielāko britu sarakstā, novietojot viņu starp Čārlzu Darvinu un Īzaku Ņūtonu, taču joprojām pastāv šaubas par to, vai šis cilvēks patiešām pastāvēja. XIX gadsimtā zinātnieki pirmo reizi pieņēmās, ka Šekspīrs nebija autoru darbiem, kas viņam tika piedēvēti, un centās pierādīt vairāku tajā laikā dzīvojošo rakstnieku kopdarbu. Pateicoties pilnīgas dokumentācijas trūkumam no XVI gadsimta, kā arī apbrīnai pret šo vārdu meistaru, Viljama Šekspīra figūra ir apvīta ar mītiem un pieņēmumiem, kas, lai arī plaši izplatīti, ne vienmēr ir patiesi. Pastāv simtiem viņa biogrāfiju – garākas, svarīgākas, pamatīgākas un, nenoliedzami, precīzākas attiecībā uz faktiem, – tomēr biogrāfija, ko uzrakstījis Rou, pelnījusi nopietnu attieksmi pat trīs gadsimtus pēc tās parādīšanās. Pirmais biogrāfs un viens no pirmajiem viņa lugas redaktoriem atklāj Šekspīra dzīves noslēpumu. Par autoru. Rou Nikolass 1674–1718. Angļu dzejnieks, dramaturgs, ieņēmis dzejnieka laureāta amatu. Būdams veiksmīgākais dramaturgs savā laikā, Rou arī kļuva par pirmo Šekspīra redaktoru. 1709. gadā viņš izdeva pirmo darbu kopumu sešos sējumos, kas sākās ar pirmo biogrāfisko rakstu. Traģēdija Džeina Šora 1714, viena no populārākajām Rou lugām, bija, pēc viņa paša atzīšanās, balstīta uz Šekspīra stila atdarināšanu.
