Sveneld. Ceļš uz sudrabu

Katrs Elizabetes Dvoreckas romāns ir aizraujošs piedzīvojums, senās Krievijas pasaule, kurā ieejam tieši no romāna lapām. Viņas varoņi izraisa neviļus cieņu, viņu rīcība liek pārdzīvot un priecāties, bet viņu likteņi satrauc tik ļoti, ka nav iespējams atrauties, neizlasot līdz galam. 914. gada pavasarī apvienotā krievu zemju armija atgriežas no ekspedīcijas uz Hazarijas jūru un ved līdzi ievērojamu laupījumu. Pārkāpjot līgumu, hakana-beka jātnieki uzbruks viņiem nometnē netālu no Itil, piespiežot viņus cīnīties par savu laupījumu un pašu dzīvību. Bet pat tiem, kas spēja izdzīvot, grūtības tikai sākas. Dienvidu daļa armijas, kuru vada plesenieku princis Amunds Jotuns, cenšas ar cīņu izlauzties ierastajā ceļā, caur pārvietojumu no Volgas uz Donu. Ziemeļu armijai, kuru vada divi brāļi no Holmgaras, Svenelds un Godreds, nākas doties citā virzienā, nezināmajā. Lai atgrieztos mājās, viņiem jāatrod pilnīgi jauns ceļš uz dzimteni caur svešu tautu zemēm. Bet mājās Svenelda gaida Vitislava — viņa jaunā sieva. Pirms trim gadiem, kad viņš ieguva lielgrādas prinča meitu kā kara laupījumu, viņai bija tikai vienpadsmit gadi. Kamēr viņš bija svešzemju ekspedīcijā, viņa izauga un kļuva par pieaugušu meiteni. Kad Sven atgriezīsies, viņiem beidzot būs iespēja patiesi iepazīt viens otru.