Misiņa jātnieks. Dzejoļi. Dzejoļi

Aleksandrs Sergejevičs Puškins 1799—1837 – krievu dzejnieks, dramaturgs un prozaiķis. Vēl dzīves laikā laikabiedri viņu sauca par lielāko nacionālo dzejnieku. Poēma Misiņa jātnieks 1833. gadā stāsta par nabadzīgo ierēdni Jevgeņiju, kurš dzīvo Sanktpēterburgā un, plūdu rezultātā, zaudē savu mīļoto. No sāpēm prātā sajucis Jevgeņijs sāk klīst pa galvaspilsētu un emociju uzplūdos apsūdz Misiņa jātnieku — pieminekli Pēterim I uz Nevas. Aleksandra Puškina dzīves laikā Misiņa jātnieks tika publicēts kā neliels fragments, jo imperators Nikolajs I prasīja veikt lielas korekcijas, ar kurām Puškins nebija apmierināts. Pirmā visu dzejas stāstu publikācija notika jau pēc dzejnieka nāves – 1837. gadā. Krājumā iekļauti arī galvenie Aleksandra Puškina darbi, kuru izpēte ir obligāta skolu programmā, – poēmas Kaukāza gūsteknis 1822, Bahčisarajas strūklaka 1824 un citi, lirika.