Literatūra un revolūcija

Trocka darbs, tulkots daudzās valodās, plaši populārs kreiso intelektuāļu vidū Rietumos, pirmo reizi izdots 1923. gadā, pēc tam aizliegts PSRS un Krievijā publicēts tikai 1991. gadā. Grāmata, pie kuras autors strādāja pa daļām daudzus gadus no 1907. līdz 1923. gadam. Savā uzstājīgajā un izteiksmīgajā manierē autors pārdomā mākslas ideoloģisko lomu – un ne tikai literatūras, bet arī glezniecības, teātra un pat arhitektūras – jauna tipa personības veidošanā, un diezgan asi kritizē, no vienas puses, proletāriešu pašapmierinātību pusizglītotu ideologu un viņiem ietekmējušo bohemas avangardisma pārstāvju vidū, kuri sapņoja nomest veco kultūru no mūsdienu kuģa, bet no otras puses – ne mazāk asi izsaka savas domas par tradicionāli patriarhālajām nosliecēm mākslā, ko pārstāvēja Ļeņins un īpaši Staļins, lai gan neviens no viņiem grāmatā tieši netiek nosaukts.