Zivti apēda, bet zobi palika. Tāpat arī pēc dēmonu izraidīšanas no Rimata pasaules palika tie, kurus viņš vēl nebija paspējis pārvērst, tie, kas kalpoja viņam labprāt, ar prieku, bez izmaiņām. Ko viņiem vajag? Vara, nauda, spēks... tas ir nepieciešams gan cilvēkiem, gan necilvēkiem. Bet kurš dalīsies? Vecais karalis ir miris, tronī sēžas jauns monarhs. Vara ir nestabila, šķiet, ka tagad ir laiks izraut sev gabalu? Vai nē? Viss ir tik trausls, tik bezsargāts, un galvaspilsētā nav nekromantu, bet ir mediķi, un ir īstais laiks uzbrukt... Ksarasu ģimene, ierodoties no kolonijām, nemanot nonāk notikumu centrā. Bet kā var stāvēt malā, kad taviem draugiem draud briesmas? Kā neiejaukties, kad redzi netaisnību? Kā var paiet garām — septiņpadsmit gados? Kā var neiemīlēties... un, protams, ne tajā cilvēkā. Tomēr par to ritana Feola nedomā. Viņa vienkārši dzīvo. Vai — dejo? Un atkal deja ar dēmonu, deja, bīstamības lokā, deja — izvairoties no briesmoņa tentakļiem. Maestro, mūziku!
.jpg)
