Jerve no Assedo

Piecpadsmitgadīgā Zoja pirmo reizi iznāk no mājām, no mīlošās ģimenes un mīļās Odesas, uz Sionistu pionieru ciematu — Izraēlas skolu-internātu. Pavisam nesen viņa nezināja par savām ebreju saknēm, bet pēc PSRS sabrukuma viņas dzīve, tāpat kā daudzu viņas bijušo līdzpilsoņu, strauji mainās. Zojai jāuzzina patiesība par savas ģimenes pagātni un jāsaskaras ar citas valsts realitāti, kas, necenšoties patikt, kļūs viņai ne mazāk tuva. Meitene no Odesas izmisīgi cīnās ar grūtu uzdevumu: atveroties jaunajam, saglabāt uzticību tam, ko viņa atstājusi aiz muguras, — un palikt pašai sev. Smalkajā, ironiskajā un ļoti cilvēciskajā romānā Vikas Roitmanes stāsts par pusaudzes izaugsmi, kura mācas tikt galā ar spēcīgām jūtām un pieņemt patstāvīgus lēmumus, ir neiznīcināmi saistīts ar deviņdesmito gadu atmosfēru ar tās asu apjukuma un cerību maisījumu uz atvērtā pasaules sliekšņa.