Ceļš uz dusmām. Kā Džordžs Millers radīja kultisko postapokaliptisko franšīzi

«Kad pasaule sabruka, katrs no mums salūza savā veidā. Grūti teikt, kurš kļuva trakāks — es vai visi pārējie». — Maks Rokatanis Kad 1979. gadā nezināms austrāliešu režisors uzņēma savu pirmo pilnmetrāžas filmu «Trakais Maks», neviens nenojauta, ka tas ir sākums lieliskajai franšīzei dizelpankā. Džordžs Millers, imigrantu ģimenes pārstāvis, ārsts pēc izglītības, vienā mirklī kļuva slavens. Viņa pirmā «Trakais Maks» ar 300 tūkstošu dolāru budžetu iekļuva Ginesa rekordu grāmatā kā filma ar visaugstāko attiecību starp ražošanas izmaksām un peļņu (vairāk nekā 100 miljoni dolāru). Šis apburošais rekords netika pārspēts gandrīz 20 gadus! Bet tad maz cilvēku zināja, cik daudz pūļu tas prasīja Milleram. Viņš vāca naudu filmēšanai burtiski no draugiem un radiniekiem, daži mākslinieki un filmēšanas grupas locekļi piekrita strādāt tikai par alus krūzi, bet Millers un viņa partneris Bairons Kenedijs miksēja skaņu tieši viesistabā. Šī grāmata nav tikai filmas hronika, bet stāsts par diviem varoņiem — ģeniālo Milleru un viņa trakāko Maksu. Patiesi atklājums labākajās postapokaliptiskā kino tradīcijās.