Melnā vista, vai Pazemes iedzīvotāji

Antoņijs Pogorelskis 1787-1836 - krievu romantiskā rakstnieka Aleksēja Aleksējeviča Perovska pseidonīms, kas dzīvoja XIX gadsimta pirmajā pusē. Viņš bija grāfa Aleksēja Kiriloviča Razumovska ārlaulības dēls, tomēr imperators Aleksandrs I, pēc grāfa ieteikuma, piešķīra visiem viņa nelikumīgajiem bērniem muižnieka titulu. Visi viņi saņēma uzvārdu Perovski - pēc nosaukuma Razumovsku muižai Pērovo. Nākamais rakstnieks saņēma labu mājas izglītību, tika uzņemts Maskavas universitātē, un jau 1807. gadā viņš ieguva augstāko zinātnisko grādu - filozofijas un literatūras zinātņu doktora grādu. Tajā pašā gadā A.A. Perovskis tulkoja vācu valodā Karamzina nabadzīgo Līzu, tas bija viņa pirmais nopietnais literārais pieredze. No 1808. līdz 1812. gadam viņš strādāja valsts dienestā, un ar 1812. gada Tēvijas kara sākumu pameta finanšu ministra sekretāra amatu ārējās tirdzniecības departamentā un devās armijā. 1816. gadā nākamais rakstnieks atgriezās Pēterburgā, kur turpināja veikt civilo dienestu. 1822. gadā nomira grāfs Razumovskis, un A.A. Perovskim mantojumā pārgāja Pogorelci ciemats Černihivas guberņā, no kura nosaukuma radies rakstnieka pseidonīms. Kopā ar A.A. Perovski Pogorelci dzīvoja arī viņa māsa, Anna Aleksējevna Razumovska, ar dēlu Aljošu - nākamo rakstnieku Aleksēju Konstantinoviču Tolstoju. Reiz mazais Aljoša pastāstīja Pogorelskim, kā pastaigas laikā pansijā viņš sadraudzējās ar vistu un izglāba to no pavāra. Šo reālo stāstu A.A. Perovskis 1829. gadā pārvērta labā un gudrā pasakā Melnā vista, vai Pazemes iedzīvotāji.