Gvendija un viņas kastīte

No Kēslrokas līdz Kēslvju var nokļūt trīs veidos: pa šoseju numur 117, pa Plezantceļu vai pa Pašnāvību kāpnēm. Katru dienu visa 1974. gada vasarā divpadsmitgadīgā Gvendija Pītersone kāpa pa kāpnēm, kas turējās uz stipriem dzelzs skrūvēm un vijās pa stāvo nogāzi. Un kādu dienu, kad Gvendija uzkāpa virsotnē, atgūstot elpu un dzirdot bērnu kliedzienus spēļu laukumā, pie viņas vērsās svešinieks. Uz soliņa ēnā sēdēja cilvēks melnās džinsās, melnā žaketē un baltā krekla, kas bija atpogāts pie apkakles. Uz galvas viņam bija kārtīga maza melna cepure. Pienāks laiks, un šī cepure vajās Gvendiju murgos… Mazajā pilsētā Kēslroka, Menas štatā, notika daudz neparasta, bet par vienu stāstu jūs tomēr vēl neesat dzirdējuši. Un tagad ir pienācis tās laiks…