Koka atmiņa

— Pirmkārt, atmiņa, un pēc tam aiziešu arī es. Metaforisks prozas darbs par izaugsmi un vecumdienām, par paaudžu saikni un kataloniešu kultūru bērna acīm, kurš atklāj pasauli un ģimenes vēsturi. Žanam ir 10 gadi, viņš dzīvo ar vecākiem Barselonā. Viņa vecmāmiņa Katrīna un vectēvs Žoans pārvācas uz viņu māju. Dienu no dienas vectēvs un mazbērns pavada kopā. Viņš stāsta mazajam Žanam par kokiem, burtu «o», pulksteņiem un pīrādziņiem, par visu, ko viņš zina. Bet Žans pēkšņi saprot, ka vectēvs zaudē atmiņu un pārvācies nav vienkārši tāpat. No šī brīža visa ikdienas dzīve mājās mainīsies, vārdi un klusēšana iegūs jaunu nozīmi.