Lucijs Annaijs Seneka (4. g. p.m.ē. – 65) — romiešu filozofs-stoiķis, dzejnieks, Neronam audzinātājs — un pēc Nerona pavēles, kurš kļuva par imperatoru, Seneka atņēma sev dzīvību. Tādējādi viņam bija labi zināms, kas ir vara un kādas kaislības virmo ap to, cik mainīgs ir liktenis. Savas traģēdijas Seneka radīja, balstoties uz Senās Grieķijas mītiem un lielo grieķu, dramaturģijas pamatlicēju — Eshila, Sofokla, Euripida darbiem. Ikviens izglītots romietis zināja šos sižetus: gan to, ka Medeja neapžēloja savus bērnus, lai atriebtos par Tēzeja nodevību, gan to, ka Edips, pats to nezinot, nogalināja savu tēvu un dalīja gultu ar māti utt. Tādējādi Senekas-radītāja uzmanība ir koncentrēta nevis uz sižeta peripetijām, bet uz to, kā cilvēks sastop likteņa likstas: vai viņš tās pieņem ar gatavību vai uzdrošinās pretoties dievu gribai.
Izdevumā iekļautas traģēdijas «Medeja», «Fedra», «Edips», «Finikietes», «Herculs neprātā», «Herculs uz Etes», «Fijests», «Trojas», «Agamemnons».
