Noslēpumainā Benžamina Battona stāsts

Patiesībā, par ko vien rakstītu lielais cilvēku dvēseļu pazinējs, literārais simbols džezam laikmetā un viens no talantīgākajiem angliski rakstošajiem prozas meistariem 20. gadsimtā Frenks Skots Ficdžeralds, – viņš rakstīja par vientulību. Un labākais tam apstiprinājums – šis krājums viņa klasiskajām novellēm dažādos gados. Nav svarīgi, vai šīs noveles attiecas uz psiholoģisko reālismu vai ir tuvas līdzībām, vai tās ir ironiskas parodijas uz masu žanriem, vai tās ir izklaidējošas vai nopietnas, – runa tajās nemainīgi ir par cilvēka dvēseles vientulību cilvēku vidū. Mīlestība, draudzība, saziņa, ģimene, darbs un izklaides – nav nekas cits kā savdabīga ilūzija, kas bieži vien pārvēršas ļoti negaidītā vai skumjā veidā, vai arī prāta aizsardzības reakcija, kas visiem spēkiem cenšas pieķerties izslīdošajai realitātei.