Lena Samohina ļoti lepojās, ka visi viņas senči — jūras flotes virsnieki. Negaidīti viņa uzzināja, ka viņas vectēvs, 2. ranga kapteinis Pēteris Georgijevičs Samohins, piedalījās līdzekļu vākšanā Baltajam kustībai un ziedoja tam ģimenes relikviju — Faberžē olu. Bet, ko savāca Pēterburgas aristokrāti, dārgakmeņi pazuda, revolūcija uzvarēja, vectēvu represēja… Un nu, pēc gadsimta, ar muižnieku dārgumu vēsturi pēkšņi ieinteresējās pārāk daudz cilvēku: gan bijušie Lenas klasesbiedri, gan bankieris, ar kuru viņa kādreiz satikās, un pat pazīstams sportists-bodibilderis. Vai kāds no viņiem ir uzgājis veco dārgumu pēdas? Bet, kā zināms, dārgumus vienmēr sargā nāve — dārgumu meklētāji sāka mirt viens pēc otra. Lenas priekšā nostājās izvēle: atgūt ģimenes relikviju vai palikt dzīvei… Tatjana Ustinova iesaka: «Ostrovskaja spēlē ar dzīvēm, sajauc varoņus, liek viņiem veikt negaidītus un dīvainus soļus, bet lasītājam — ar sirdspukstiem sekot viņiem un minēt: izdosies, neizdosies, izkļūs, neizkļūs!.. Sižets ik pa brīdim pagriežas kādā citā virzienā un pilnā ātrumā turpina tālāk. Tas ir gandrīz neiespējami, bet viņai izdodas noturēties šajos pagriezienos!.. Un ļoti gribas, lai varoņiem viss izdotos!.. Un fināls! Tas vienmēr ir krāšņs, visos aspektos».
