Atveram kosmosu. No teleskopa līdz marsa automašīnai

Par grāmatu
Gadsimtiem ilgi cilvēki ir minējuši, skatoties uz zvaigznēm: "Un kas tur, tālu-tālu, šajā melnajā bezdibenī?" Labākie cilvēces prāti centās saprast, kā ir iekārtota mūsu Visums, uz kā turas zvaigznes, Saule, Mēness? Savus pieņēmumus dažādos laikos izvirzīja sengrieķu zinātnieki Eratostens, Hiparhs, Aristarchs no Samos - tieši viņš pirmais pieņēma, ka nevis Saule griežas ap Zemi, bet gan otrādi. Tas bija neticami drosmīgi, jo Zeme tolaik tika uzskatīta par pasaules centru, ap kuru griežas Saule, planētas un zvaigznes. Ptolemaja ģeocentriskā sistēma pastāvēja līdz pat XVI gadsimtam, kamēr poļu zinātnieks Koperniks nepiedāvāja savu heliocentrisko Saules sistēmas modeli, kur viss griežas ap Sauli. Kopernika teoriju izdevās pierādīt, pateicoties vienam lielākajam atklājumam - teleskopa izgudrošanai. Pirmo teleskopa modeli izstrādāja itāļu matemātiķis Galileo Galilejs, tas nodrošināja attālo objektu palielinājumu 33 reizes. Novērojumi par debesu ķermeņiem ļāva Galilejam secināt, ka Koperniks bija taisnība, un viss patiešām griežas ap Sauli. Tieši teleskopa parādīšanās deva impulsu kosmosa izpētei, un kopš tā laika cilvēki vairs nevar apstāties, bet kosmoss joprojām ir pilns noslēpumu un mīklām.