Mazā rakstu krājuma

Savā laikā Līdijas Aleksejevnas Čarskas (dzimusi Voronova) grāmatas pēc popularitātes varēja sacensties ar Sudraba laikmeta dzejnieku izdevumiem. Nākamā rakstniece mācījās Pāvila institūtā cēlajām meitenēm Pēterburgā. Pamatojoties uz savu dienasgrāmatu, kuru Čarska rakstīja mācību gados, viņa uzrakstīja pirmo stāstu — «Institūta meitenes piezīmes». Dzīvotprieks, cēlums, sapņainība, romantika — šīs ir īpašības, kas raksturo Līdijas Čarskas un citu darbu, kas iekaroja jaunās lasītājas.
Stāstā «Princese Džavaha» tiek stāstīta viena no varoņiem «Institūta meitenes piezīmēs» priekšvēsture: lepna gruzīnu princese Nina Džavaha tika audzināta Kaukāzā tā, kā audzina nākamos karotājus, bet pēc tam nonāca aukstajā un drūmajā Pēterburgā.
Galvenā varone stāstā «Sibīrija» — princese Aleksandra Gordova, likteņa spiesta šķirt no dzimtā tēva un izaugusi mežonīgā tuksnesī. Meitenei jāiziet cauri daudziem pārbaudījumiem, jāpārvar grūtības un briesmas, jāatrod uzticami draugi, pirms viņa spēs atrast tēvu.
Uz Līdijas Čarskas grāmatām ir izaugusi jau ne viena vien paaudze, — tās tiek lasītas, nespējot atrauties no aizraujošā sižeta un esot šīs brīnišķīgās prozas valdzinājumā.