Laimes ķēdes

Teodors Draizers ir pazīstams galvenokārt kā romānu autors. Slava viņam nāca ar pirmo romānu — «Māsa Kerija» (1900), un turpmāk, iznākot jauniem darbiem («Džennija Gerharda», «Finansists», «Amerikāņu traģēdija», «Aizsardzība» u.c.), panākumi tikai nostiprinājās. 1930. gadā Draizers tika izvirzīts Nobela prēmijai. Viņa radošumu raksturo drosme attēlojumā, cilvēka dabu izprotot, dzīves situāciju asums un nemainīgs humanistisks pārdzīvojums. Papildus romāniem, Draizers izdeva vairākus stāstu krājumus, un noveļu rakstīšana veido svarīgu daļu no rakstnieka mantojuma. «Ķēdes» (1927) — viens no viņa autoru krājumiem. Daudzas no sižetiem var saukt par skicēm romāniem, tomēr stāstos Draizers lielākā mērā koncentrējas uz savu varoņu iekšējiem pārdzīvojumiem: bieži stāstījums attīstās kā iekšējais monologs. Kāds no Draizera varoņiem izmisīgi cenšas izkļūt no nabadzības un tādēļ ir gatavs doties uz jebkurām upurēšanām, bet kāds ir sasniedzis bagātību un augstu sabiedrisko statusu, taču nejūtas laimīgs. «Ķēdes» — tās ir traģēdijas atsevišķiem cilvēkiem un kopā ar to mācīgas stāsti par pasaulīgo labumu trauslumu. Lielākā daļa stāstu tiek publicēti jaunās tulkojumos.