Cilvēks vārda

Es Viņu saukšu par Komētu.
Tas bija Viņa segvārds, kad mēs tikai iepazināmies. Un Viņam tas ļoti piestāvēja. Kāpēc Viņu sauca tieši tā, man nav ne jausmas. Bet es varu iedomāties simts iemeslus: tāpēc, ka komētas ir neizsekojamas. Tāpēc, ka no tām izstaro siltums. Tāpēc, ka tās atstāj pēc sevis garu gaišu pēdu. Tāpēc, ka tās šķiet ļoti vieglas, viegli iet savu ceļu, kā Viņš, ar Viņa leptosomisko uzbūvi, ar garu un slaidu ķermeni, kad skaties no tāluma. Tāpēc, ka, tāpat kā citi debesu ķermeņi, Viņš pastāvīgi griezās ap orbītu, lai gan palika neliela aizdomas, niecīga iespēja, ka Viņš varētu no tās novirzīties.