Oranžā krāsa varavīksnē

Kā tas ir, vienu dienu pamosties svešā vietā un apzināties, ka tu neatceries ne savu vārdu, ne to, kas tu esi, ne no kurienes nāc? Un pirmais sastaptais radījums, kas attālināti atgādina cilvēku, paziņo tev, ka tu esi vergs un... oranžā krāsa varavīksnē, jo tev ir sarkani mati. Un, iespējams, tu vispār esi — klons! Tā notika ar Eliššu. Šo vārdu viņai deva apkārtējie necilvēki. Mēģinājumi atcerēties par sevi kaut ko neko nedod, meitenei nākas samierināties ar situāciju un noslēpties cerībā, ka atmiņa atgriezīsies vēlāk un viss nostāsies savās vietās. Izmantojot izdevību, viņa bēg no vergu tirgotāja kopā ar tādu pašu vergu. Bēgšana nav viegla, bet labāk tā, nekā bezpretestīgi gaidīt, kad tavu likteni izlems citi. Eliššu paņem garām lidojošas planētas zinātnieki, kas dodas tālā zinātniskā ekspedīcijā. Un jau citā vidē, jaunā lomā viņai jāatjauno sava identitāte, jāatceras viss un jāatrod laime, kas šķiet neiespējama. Galu galā viņa ir cilvēks, bet apkārt ir tikai citu rases pārstāvji.