Santehniķis

Līdz ieejai palika pavisam nedaudz, nu ko maksāja vismaz nedaudz paātrināt soli? Un nostiprinātā, mērītā dzīve turpinātu plūst kā iepriekš…
Un nebūtu nolaupīšanas, svešas pilsētas, svešas valsts un svešas pasaules, nemaz nerunājot par svešu realitāti…
Nebūtu plosošas apziņas sāpes, briesmīgas smakas no... apdedzinātā paša gaļas, apdegušiem matiem un ādas. Tomēr, kad tevi apcep dzīvu, šeit vairs nav laika smaržām. Vienīgā izeja paliek mirdzošs portāla plankums. Kur? Jā, kāda, pie velna, atšķirība! Tikai lai izlauztos no šī elles, uguns, sprādzieniem, šāvieniem, no augšas krītošiem mirušiem ķermeņiem un svešas karstas asinis, kas appludina muti un seju…
Un tad tu atgūsti samaņu uz kosmosa kuģa vergu tirgotāju un mēģini izdzīvot, saglabājot ne tikai dzīvību, bet arī prātu… Labi, ka tevi izārstēja, uzlika uz kājām, patiesībā, par jauno dzīvi nāksies maksāt augstu cenu.
Bet izrādās, ka ar svešas asins malku tu ieguvi NEKO…