Zoom. Karantīna stāsts

Aljona vēlas kļūt par zvaigzni. Jaroslavs — aizbraukt uz Pēterburgu. Igors — uzlabot attiecības ģimenē. Ženija ar Iru — veiksmīgi nokārtot eksāmenus un patstāvīgi izvēlēties profesiju. Ivans — izglābt planētu no katastrofas. Un katrs no šiem 17 gadus vecajiem jauniešiem sapņo mainīt pasauli ap sevi. Reiz pasaule tiešām mainās. Bet ne tā, kā viņi vēlējās. Tagad, vietā skolas — apnicīgās savas istabas sienas, blakus nav klasesbiedri, bet vecāki, kuriem arī ir «attālinātā mācība», bet vietā klases tāfeles — ZOOM logs. «Distant», «pandēmija», «izolācija» — jauni vārdi neatlaidīgi spiež uz ierasto ikdienu. Daudz kas nav skaidrs, nezināms, neierasts, daudz kas ir paslēpts aiz ekrāna robežām. Toties atklājas tas, kas agrāk palika nepamanīts. Un mērķis, par kuru tu vēl pirms nedēļas būtu atdevis pusi dzīves, šķiet niecīgs un nenozīmīgs. Klasesbiedrs, kuru tu uzskatīji par tukšu vietu, izrādās labākais draugs. Bet saziņa «attālinātā mācībā» nemaz nav vieglāka par saziņu reālajā dzīvē.

Stāstā katrs epizods ir iekļauts kopējā hronikā. «ZOOM. Karantīna stāsts» Elenas Borodinas — ne tikai pēdējā skolas semestra hronika, bet arī gabaliņš lielas vēstures, kad realitāte mainās īsā laikā, bet dzīves eksāmens izrādās grūtāks nekā EGE. Vēlme vidusskolēniem sazināties un aktīvi dzīvot tālāk, neskatoties uz jaunajām realitātēm, vizuāli «apvienoja» grāmatā māksliniece Nastja Hilkeviča, kurai pagaidām nav skaļu projektu, bet ir spēja redzēt.