Neopālamā

Mirušo gari neguļ. Artemizija mācas būt Pelēkā Māsā, mūķene, kura attīra mirušo ķermeņus – tādējādi viņu dvēseles var doties mierā un neuzcelties par plēsoņām, izsalkušiem gariem. Viņa drīzāk nodarbosies ar mirušajiem, nevis dzīvajiem, kuri čukst par viņas rētām klātajām rokām un nemierīgo pagātni. Kad uz klosteri uzbrūk, Artemizija cenšas to aizsargāt, pamodinot varenu garu. Bet viss izslīd no kontroles, un tagad viņš ir vienīgais, kurš spēj palīdzēt viņai izglābt tūkstošiem dzīvību. Atminot ļauno noslēpumu tumšās maģijas, Artemizija saprot: viņai nāksies nodot visu, kam viņa tic… Ja vien gars viņu nepievils pirmais.