Attālās sekas. 1. sējums

Vai jūs kādreiz esat dzirdējuši par terminu «rihochetu upuri»? Nē, tie nav tie, uz kuriem ir atsitusi lode. Tā sauc tuvāko apkārtni cietušajam. Mirušo ģimenes locekļi, izvaroto sieviešu vīri, vecāki bērnu, kuri nokļuvuši zem automašīnas… Tie, kuri bieži cieš gandrīz tikpat kā pati traģēdijas upura… Maskavā parādījies sērijveida slepkava. Ar briesmīgu spēku nezināmais pagriež kakla skriemeļus vientuļiem gājējiem un atstāj uz viņu ķermeņiem īsas piezīmes: «Manam skolotājam». Ko viņš vēlas pateikt pasaulei ar saviem vēstījumiem? Vai tas ir nežēlīgs maniaks, apsēsts ar neprātīgu ideju? Vai arī asiņainas sektas locekļi veic rituālas upurēšanas? Varbūt parasti pasūtījuma slepkavības, viltīgi maskētas kā traka cilvēka izdarības? Atrast atbildes jāuzdod labākajiem «slepkavību nodaļas» MUR darbiniekiem — Zarubinam, Stašisam un Dziubam. Vadība spiež, lieta ir slepena, laika atklāšanai gandrīz nav, un ja vien nebūtu leģendārās Anastasijas Kamenskas... Tomēr izmeklēšanai ir parādījies pavediena: visi nogalinātie kādreiz ir izdarījuši rupjus ceļu satiksmes negadījumus ar cilvēku upuriem, bet tā arī nav saņēmuši pelnīto sodu. Ne velti saka, ka katram rīcībai dzīvē vienmēr ir sekas. Iespējams, nāve ātrbraucējiem ir viena no tām? *** «Marinina ne tikai raksta detektīvu romānus, bet arī atbild uz mūžīgajiem jautājumiem. Autore attiecas pret saviem lasītājiem kā labs un pieredzējis skolotājs pret skolēniem, kuriem nepieciešama atbalsts, norāde un virziens uz pareizo ceļu. Optimistiska un praktiska savā didaktikā, Marinina uzdod jautājumu “kā dzīvot” un cenšas palīdzēt lasītājam atrast savu ceļu uz labāku dzīvi mūsdienu pasaulē. Ar saviem detektīviem Marinina raksta mūsdienu romānu “jūtu audzināšana”: galvenais autora mērķis — audzināšana, izmantojot izklaidi». — Anatolijs Viševskis, Grinela koledža, ASV *** «Daudzi Aleksandras Marininas romāni Krievijā ir ekranizēti, bet Vācijā pārstrādāti radio spēlēs. Ņemot vērā to, ka šo apstrāžu mērķis ir aizraut skatītājus un klausītājus tādā pašā veidā, kā