Faus. Traģēdija tulkojums no vācu A.A. Feta

Vācu dzejnieka Gētes (1749—1832) vārds pieder pie labākajiem vārdiem, ar kuriem cilvēce lepojas. Traģēdija «Faus» ieņem centrālo vietu viņa radošajā darbībā, pieder pie pasaules literatūras šedevriem. Tās tulkojumu veicis viens no labākajiem krievu dzejniekiem 19. gadsimtā Afanasijs Fets.
Fets kopš bērnības... pa mātes līniju bija cieši saistīts ar vācu valodu un vācu kultūru, ar estētiski filozofiskajiem uzskatiem, ko pārstāvēja Gēte, A. Šopengauers un H. Hēgels. Literatūras kritiķis Apollons Grigorjevs rakstīja: «Gēte galvenokārt izaudzināja dzeju g. Feta; lielā vecā skolotāja ietekmei pateicīgs ir saprotošais skolnieks gan iekšējiem nopelniem, gan izciliem panākumiem savos dzejoļos, un, visbeidzot, pašai izolētībai savā vietā krievu literatūrā».
Grāmatā iekļautas izvēlētas ilustrācijas pie «Fausa» mākslinieku: vācu Augusta fon Krelinga (1819—1876), franču Ežēna Delakruā (1779—1857) un austriešu Franca Ksavēra Simma (1853—1918).

Lasīt tālāk

Autors: GJoTE I.V.

Izdevniecība: Algoritm

Sērija: Kolekcionējams ilustrēts izdevums

Vecuma ierobežojumi: 16+

Izdošanas gads: 2022

ISBN: 9785907363205

Lappušu skaits: 480

Izmērs: 24.4 x 17.4 x 3 mm

Vāka tips: Superobložka

Svars: 890 г. g

ID: 940678

Vācu dzejnieka Gētes (1749—1832) vārds pieder pie labākajiem vārdiem, ar kuriem cilvēce lepojas. Traģēdija «Faus» ieņem centrālo vietu viņa radošajā darbībā, pieder pie pasaules literatūras šedevriem. Tās tulkojumu veicis viens no labākajiem krievu dzejniekiem 19. gadsimtā Afanasijs Fets.
Fets kopš bērnības pa mātes līniju bija cieši saistīts ar vācu valodu un vācu kultūru, ar estētiski filozofiskajiem uzskatiem, ko pārstāvēja Gēte, A. Šopengauers un H. Hēgels. Literatūras kritiķis Apollons Grigorjevs rakstīja: «Gēte galvenokārt izaudzināja dzeju g. Feta; lielā vecā skolotāja ietekmei pateicīgs ir saprotošais skolnieks gan iekšējiem nopelniem, gan izciliem panākumiem savos dzejoļos, un, visbeidzot, pašai izolētībai savā vietā krievu literatūrā».
Grāmatā iekļautas izvēlētas ilustrācijas pie «Fausa» mākslinieku: vācu Augusta fon Krelinga (1819—1876), franču Ežēna Delakruā (1779—1857) un austriešu Franca Ksavēra Simma (1853—1918).