Pēterburga

Pēterburga ieņem krievu valodā rakstītajā prozā aptuveni to pašu vietu, ko Ulysses Džoisa — angļu valodā un Procesa Kafkas — vācu valodā. Demonstratīvi klasiskā forma slēpj sevī pārsteidzošu saturu: Gogola motīvi sajaucas ar atsaucēm uz Dostojevski, bet ironija un sociālā satīra blakus stāv misticizmam. Pusotru dienu no Pēterburgas ierēdņa Apollona Apollonoviča Abļuhova un viņa dēla Nikolaja dzīves kļūst par dīvainu, smieklīgu un apburošu fantasmagoriju, kurā stiprā kokteilī ir sajaukts viss, ar ko dzīvoja Pēterburga 20. gadsimta sākumā, — ezotērika un okultisms dažāda veida, mīti un politiskais terorisms, balles, masku balles un pat modes uz satanismu un pašnāvībām…