Par personīgo dzīvi aizmirst

Viņam bija trīspadsmit gadi, kad gāja bojā viņa vecāki, un Sanjka uzzināja, ka tie nebija parasti Kostarikas pilsoņi, bet Krievijas aģenti. Nelegāli izvests uz Maskavu, viņš nonāk slēgtā internātskolā bērniem izlūkiem, sapņojot atgriezties Rietumos. Bet vasara, pavadīta ciematā pie dzimtās vecmāmiņas, mīkstina viņa raksturu. Sešus gadus vēlāk Aleksandrs jau ir students vienā no Maskavas augstskolām. Viņš apņēmīgi atsakās kļūt par bruņinieku apmetnī un duncī. Bet apstākļu spēks liek viņam izvēlēties: nāve no pakaļdzīvojošajiem vilkiem formas tērpos vai valsts dienests un jauna dzīve ar citu uzvārdu…