Glābjoties no vācu okupācijas, divpadsmit gadus vecā Žozija kopā ar ģimeni bēg no Francijas uz Maroku, lai tur, pilsētā Kasablanka, gaidītu iespēju aizbraukt uz Ameriku. Dzīve Kasablankā ir piepildīta ar sauli, un ainavas, smaržas un skaņas pavisam neatgādina to, ko Žozija bija redzējusi līdz šim. Meitene iemīlas šajā pasakainajā, krāsainajā pilsētā. Septiņdesmit gadus vēlāk pilsētā ierodas Zoja. Viņai, kas grūti tiek galā ar mazo meitu un problēmām laulībā, Kasablanka šķiet netīra un drūma ostas pilsēta. Līdz brīdim, kad slēptuvē zem grīdas viņa neatrod Žozijas dienasgrāmatu, kura zināja Kasablanku pavisam citādi. Tagad Zoja var redzēt pilsētu caur sajūsminātās divpadsmit gadus vecās meitenes acīm. Bet vai tas palīdzēs atgūt cerību un izārstēt salauzto sirdi?
