Par laikiem, par tikumiem! Runas 80–63 g. p. m. ē.

Izcils politiķis-ideālists, godprātīgs valsts darbinieks, neizsmejams cīnītājs pret tirāniju un korupciju, dziļš retorikas teorētiķis un lielisks orators, elastīgs domātājs, erudīts, tuvs stoikiem filozofs un pārdomāts rakstnieks, uz daudziem gadsimtiem kļuvis par vārda un stila likumdevēju, — Marks Tullijs Cicerons (106 g. p. m. ē. — 43 g. p. m. ē.) bija figūra, kas vienmēr izcēlās, reizēm traģiska, bet iedvesmojoša pat vismelnākajos viņa politiskās un personīgās biogrāfijas periodos. Cicerona mantojums gadsimtiem ilgi kalpoja eiropiešiem par izcilu izteiksmīgas precizitātes paraugu un bagātīgu zināšanu avotu par Senās Romas vēsturi. Pat pēc diviem tūkstošiem gadu Cicerons joprojām ir aktuāls, un ne tikai kā vēsturisks avots. No viņa runām mēs joprojām mācāmies diskusiju vadīšanas principus un pareizu argumentāciju: prasmes, kas ir īpaši noderīgas tagad, kad visi diskutē ar visiem, dažkārt nedzirdot ne pretiniekus, ne pat sevi.
Krājumā iekļautas izvēlētās Cicerona runas 80–63 g. p. m. ē., tostarp viņa pirmā runa krimināllietā par Ceksta Roscija aizstāvību, kas jaunajam Ciceronam radīja ģeniāla oratora slavu, un runas pret Sicīlijas vietnieku, korumpantu, kukuļņēmēju un tirānu Gaju Verresu.