Ceļš uz Tortugu

Saka, ka sabiedrības attīstības līmeni nosaka attieksme pret bērniem, vecajiem cilvēkiem un dzīvniekiem. Tieši par to ir silta un huligāniska stāsta «Ceļš uz Tortugu». Tajā ir zēns, kurš nav vajadzīgs vecākiem, vecs vīrs, kurš nav vajadzīgs meitai, un suns, kuru atveda mežā mirt. Toties visi viņi ir vajadzīgi viens otram.
Tiham ir deviņi gadi, un viņa tēvs mīl atkārtot, ka bērni — tas ir naglas zārka vāka. Tāpēc zēnam deva iesauku Nagliņš. Reiz viņš iepazīstas ar ekscentrisku vienacīgu veci, kuru visi sauc par Kazaļa vectēvu. Bet patiesībā viņš izrādās jautrs un labsirdīgs Škipers. Vectēvs dzīvo privātajā mājā, kas paredzēta nojaukšanai, jaunā mikrorajona malā. Savu aizaugušo zemes gabalu viņš dēvē par Tortugu — pirātu salu. Nagliņš un Škipers kļūst par draugiem. Tomēr viņu jautrajai dzīvei draud briesmas vecā vīra meitas Lāras personā, kura vēlas nosūtīt tēvu uz pansionātu un pārdot Tortugu. Viņai gandrīz izdodas, bet draugi izbēg. Viņi dodas bīstamā ceļojumā pa upi uz pašdarināta plosta, meklējot īsto Tortugu, to, kas atrodas Karību jūrā. Viņus gaida piedzīvojumi, kuģa avārija, nakts mežs, talantu konkurss, slimība un pārbaudījums. Un viss, lai kļūtu par īstu ģimeni un atrastu savu personīgo brīvības salu.