Tomass Pinčons — līdzās Selindžeram, «lielais amerikāņu vientuļnieks», viens no lielākajiem pasaules literatūras XX, bet tagad arī XXI gadsimta rakstniekiem, pēc pirmajām publikācijām vienprātīgi atzīts par klasiku, kas ir līdzvērtīga Nabokovam, Džojsam un Borhesam. Viņa «Varavīksne gravitācija» — tas ir galvenais pēckara romāns pasaules literatūrā, kas sevī ietver otro pusi XX gadsimta tāpat kā Džojsa «Uliss» ietver pirmo. Tas ir grandiozs postmodernisma eposs un kodīga satīra, tas ir traģēdija, kas reizināta ar farsu, un radikālākais antikara izteikums, tas ir kontrkultūras bībele un sprādzienbīstama ironijas un konspiroloģijas maisījums; tas, visbeidzot, ir unikāla lasīšanas pieredze un sirreālistisks ceļojuma apraksts caur mūsu kolektīvā pagātnes elli. Bez «Varavīksnes gravitācija» nebūtu ne «Fuko svārsta» Umberto Eko, ne visa kiberpanka kopā ņemta, un pats mūsdienu literatūras ainava būtu pilnīgi citāda. Jau gandrīz pusgadsimtu šajā grāmatā katru dienu atklāj jaunas nozīmes, bet vienīgā pareizā lasīšana tā arī paliek, par laimi, nesasniedzama. Saņēmusi galveno amerikāņu literāro balvu — Nacionālo grāmatu balvu ASV, nominēta uz desmit citām prestižām balvām un ar savu radikālismu izraisījusi cienījamu žūriju atkāpšanos, «Varavīksne gravitācija» paliek ārpus novērtējuma skalas un ārpus laika.
Tulkojums tiek publicēts jaunā redakcijā.
