Attaisnojums labajam

Vladimirs Solovjovs — viena no centrālajām figūrām krievu filozofijā 19. gadsimta otrajā pusē. Reliģiskais domātājs, kritiķis, publicists, dzejnieks, viņš atstāja milzīgu ietekmi uz filozofiju un mākslu Sudraba laikmetā. Viņa radošums ir caurstrāvots ar priekšnojautām par globāliem pasaules katastrofu notikumiem. Tajā pašā laikā V. Solovjova darbos atspoguļojas viņa ticība cilvēces vēstures progresam un centieni meklēt ceļu uz nākotni, kas balstīta uz harmoniskiem pamatiem. Idejas par cilvēces vērtību un ideālu triumfa tieksmi V. Solovjovs attīstīja plašā teorētiskā darbā «Attaisnojums labajam» (1897), kurā tiek prezentēta ētiskā pakāpe viņa filozofiskajā sistēmā.