Monstrs

«Mūsu pasaule ir pilna dzīvu debesu ķermeņu. Šeit karš starp Gaismu un Tumšu ir sadalījis Visumu daļās. Un dvēseles — ir ierocis un instruments. No Zemes nav redzami ne milzīgi pilsētas, ne gaismas kaujas. Mēs, protektori, cilvēki zem zvaigžņu zīmēm, vienmēr esam bijuši paši par sevi. Tūkstošiem gadu mēs esam aizsargājuši cilvēci no Tumsas, kas ir sūtīta mums no Visuma. Bet zvaigžņu skatiens ir kritis uz mums. Tajā dienā es sadalīju savu dvēseli, zaudēju tās daļu un daudz ko aizmirsu. Un pēc tam biju apsūdzēts Gaismas nodevībā.

Atrast trešo daļu sevis un attaisnoties — pēdējā iespēja uz glābšanu, kamēr kaut kas guļošs, bīstams un svešs, kas ir ieņēmis tukšumu manā dvēselē, nav ņēmis virsroku pār mani…»