Savā otrajā grāmatā „Tu” Vika Ljakijeva nav mainījusi savu iecienīto formātu un stilu: tās ir īsi stāsti un foto stāsti.
Superīsa nosaukumā krājumam – stāsti garumā uz dzīvi.
Vika tā paskaidro nosaukuma izvēli:
„Katrs stāsts šajā krājumā ir par mums.
Pāreja uz „tu” – ļoti intīms stāsts. Viens mans paziņa teica: „Es ne ar visām meitenēm, ar kurām esmu gulējis, pārgāju uz „tu”. Tu – tas ir atklātība, tuvība, radniecība. No abām pusēm.
Šajā grāmatā – es. Es, kas piekrītu, lai uz mani vērstos uz „tu”. Šajā grāmatā ir jūs – nevis kopējā masa, bet katrs no jums. Katram no jums es kādreiz esmu vērsusies uz „tu”.
Katrs no šiem stāstiem vari būt tu. Iespējams, šis stāsts bija tavs. Vai arī tev gribēsies, lai tas kļūtu par tavu.
Šī ir nepareiza grāmata. Tajā nav izstrādātas sižeta līnijas, secīgas atrisināšanas, pareizu secinājumu. Šī grāmata ir spogulis vannas istabā, ar māksliniecisku pagātnes atveidošanas funkciju. Ne vienmēr sakārtota, ne vienmēr laimīga, ne vienmēr vēlama. Bet vienmēr godīga un mūžīgi mainīga.
Kā es.
Kā tu”.
