Pēdējā burvība. Nedraudzīga diena. Princis un svētceļniece

Merija Stjuarte (1916-2014) jau jaunībā deva solījumu veltīt savu dzīvi literatūrai. Un laime nostājās viņas pusē. Pirmais romāns ("Madar, vai jūs runāsiet?") iepatikās lasītājiem, un gandrīz katrs jaunais angļu rakstnieces darbs kļuva par bestselleru. Bet patiesais panākums nāca pie viņas 1970. gados, kad tika publicēta triloģija par burviem Merlīnu un karali Artūru ("Kristāla ala", "Dobie kalni", "Pēdējā burvība"), kas apvienoja vēsturi un fantāziju un vēlāk pārvērtās par pentaloģiju (tika pievienoti romāni "Nedraudzīga diena" un "Princis un svētceļniece"). Paša rakstniece savu uzdevumu nosaka vienkārši:

"Ja leģendu balss ir tik neatlaidīga — ja motīvi ir tik dzīvotspējīgi un atdzimst atkal un atkal, — tas nozīmē, ka tajos ir reāls grauds, pat visfantastiskākajās stāstos, kas uzkrājušies ap nabadzīgo faktu kodolu par Artūra eksistenci. Aizraujošs uzdevums — pārdomāt šos reizēm mežonīgos un neloģiskos sižetus, piešķirt tiem raksturu vairāk vai mazāk saistītiem un ticamiem stāstiem par cilvēku rīcību un iztēles pasauli."