"Dāvinājuma izdevums ar Leonīda Gubska ilustrācijām
Jevgeņijs Vodolazkins — filologs, speciālists senkrievu literatūrā, bestselleru romānu autors “Solovjovs un Lariovs”, “Aviators” un “Brisbane”, krājumu “Mājas un sala, vai Valodas instruments” un “Iet bez bailēm. Starp literatūru un dzīvi”.
Romāna “Lavrs” varonis — viduslaiku ārsts. Lai arī viņam ir dziednieka talants, viņš tomēr nespēj izglābt savu mīļoto un pieņem lēmumu iet zemes ceļu viņas vietā. Tādējādi dzīve pārvēršas par dzīvošanu. Viņš aprūpē mēra un ievainotos, nabadzīgos un nespējīgos, un jo vairāk viņš ziedo sevi, jo acīmredzamāk nostiprinās viņa talants. Bet vai ir iespējams ar mīlestību un upuri izglābt cilvēka dvēseli, ja nav izdevies pasargāt tās zemes apvalku?
Romāns “Lavrs” ir saņēmis balvas “Lielā grāmata” un “Skaidrais lauks”.
Vodolazkins — filologs, speciālists senkrievu literatūrā — tik daudz zina par krievu viduslaikiem, ka viņam nav nepieciešams vērsties pie valodas stilizācijas. Viņš vienkārši izelpo attiecīgās laikmeta gaisu — un viss, ar ko šis gaiss saskaras, kļūst par patiesību, nenopūloties un pilnīgi.
Ļoti reti sastopams postmodernisma spēles un caurspīdīgas, klasiskas tradīcijas, sausa akadēmiskā kompetence un siltā, gudrā ironija apvienojums padara “Lavru” par grāmatu, ko gribas ņemt līdzi, atverot un pārlasot nejaušās vietās. (Galina Juzefoviča)
“Lavrs” — romāns par mīlestību tās visdziļākajā izpratnē. Bet tikpat lielā mērā tas ir romāns par laiku. Precīzāk, par laika trūkumu, tā pārvaramību, pievienojoties mūžībai. (“Jaunā avīze”)
Romāns par tiešo saikni starp cilvēku un Dievu, aizraujošs detektīvs par laika dabu, cilvēka dzīves apraksts, kurš mēģina izkļūt no laika… Šeit uz jautājumu, kas uzdots vecslāvu valodā, var sekot atbilde mūsdienu oficiālajā žargonā; tādējādi dažādas laikmetu ir vienlīdzīgas tam, kurš skatās no augšas.
“Lavrs” — stilistiski nevainojams; pēc tā jebkurš fikcija šķiet piespiests. (Ksenija Roždestvenska, “GQ”).
-medium.webp)
