Līdz pēdējai vārdam

Līdz pēdējai vārdam Draudzība ar "Trakajiem astoņiem" – visskaistākajām un veiksmīgākajām vidusskolniecēm – nodrošināja Samantai popularitāti skolā. Bet neviens nezin, ka jau piecus gadus viņa slēpj no visiem savas uzmācīgās domas, pēkšņos panikas uzbrukumus un apsēstību ar skaitli trīs. Reiz Samanta dodas uz skolas teātri un nejauši nokļūst vienā no "Dzejnieku stūra" sapulcēm, kur dalībnieki lasa savus dzejoļus. Šajā vietā, starp izsistajiem un izstumtajiem skolā, viņa pirmo reizi dzīvē jūt, ka viņas trauksmainās domas un bailes ir pazudušas. Viņa beidzot var būt normāla. Samanta jūt simpātijas pret visiem "Dzejnieku stūra" puišiem, īpaši pret Ejdžejam, kurš tik lieliski spēlē ģitāru. Viņa sapņo kļūt par daļu no viņu pasaules. Bet kā to izdarīt, ja neproti rakstīt dzejoļus un jau nemaz neuzdrošinātos tos nolasīt svešinieku priekšā? Ja vien mēs zinātu Divas nešķiramās draudzenes Hanna un Emori zina, ka viņu mājas atdala tikai trīsdesmit seši soļi. Seventeen gadus viņas visu darīja kopā: rīkoja tējas ballītes mīkstajām rotaļlietām, skatījās uz zvaigznēm, apsprieda mūziku, grāmatas, puišus. Bet viņas nezināja, ka neilgi pirms skolas beigām viņu draudzībai pienāks gals, un no šī brīža viss dzīvē ies greizi. Un te vēl Hannas tēvs iztērēja visus naudas līdzekļus, kas bija iekrāti studijām universitātē, un tagad viņa izlaidīs veselu gadu. Un Emori gaida grūti laiki, jo viņai jāiznāk uz citu pilsētu un jāšķiras no puiša. Cik ļoti meitenes vēlētos tagad atbalstīt viena otru! Bet dažreiz ir tik grūti pārvarēt aizvainojumus. Un tomēr viņas dziļi sirdī cer, ka kādu dienu varēs iziet cauri svētajiem trīsdesmit sešiem soļiem.