Es viens iznākšu uz ceļa...

Kā rakstnieks viņš (M. J. Lermontovs) pārsteidz vispirms ar drosmīgu, smalku un ziņkārīgu prātu... Viņš mums deva tādus darbus, kuri atklāja viņā milzīgas dotības nākotnei. Viņš nevarēja pievilt cerības, ko viņš bija izraisījis. Un, ja vien nebūtu nāves, kas tik agri pārtrauca viņa darbību, viņš, iespējams, ieņemtu pirmo vietu Krievijas literatūras vēsturē. (Ivans Panaev)