Pēc čūskām

Neticiet, ka pasakas beidzas laipni. Tās pārvēršas tumsā. Pat pēc vairākiem gadiem, atgriežoties no Nāves, māsas pamanīja dīvainas ēnas un baltas acis pūlī. Marija slēpjas no pašas sevis ledus miegā, Annai arvien mazāk paliek no cilvēka. Un caur saplēsto debesi uz dzīvo pasauli stiepjas Nāve. Un, kad Marija atrod vietā māsas seno htoniju viņas ķermenī, viss, kas viņai paliek, ir saukt palīgā savu lielāko murgi. Un doties pēc čūskām - cerībā vēl kaut ko labot.