Stīvens Raits (dz. 1946. g.) — Vjetnamas kara veterāns, hipiju sešdesmito gadu sacelšanās kultūras pārstāvis, dzīvais amerikāņu literatūras klasikas piemērs, viens no spilgtākajiem angliski runājošā modernisma pārstāvjiem 20. gadsimtā. Raiša proza, kas izteica jauno nēģeru dvēseles un garīgās svārstības nemierīgajos sešdesmitajos gados, kā arī viņu rūgto nogurumu no sakāves cīņā ar buržuāzisko sabiedrību, viņam atnesa virkni prestižu nacionālo balvu. Romāns, kas ieņem 13. vietu slavenajā Lari Makafrija 100 labāko angliski rakstīto grāmatu 20. gadsimtā sarakstā, pirmo reizi tika publicēts 1994. gadā — otrās jauniešu sacelšanās, kontrkultūras un nākamās paaudzes cīņas laikmetā, kas noraidīja vecāku dzīvesveidu, jaunieši un meitenes cīnījās par tiesībām dzīvot, domāt un justies jauniem. Kaleidoskopisks romāns, kurā cilvēks, reiz noraidījis savu labklājīgo, prestižo un garīgi nabadzīgo pasauli, it kā zīmēts no reklāmas kataloga, dodas bezmērķīgā, bezjēdzīgā un brīvā ceļojumā pa Ameriku – pa zemi, kur jauni cilvēki, kas ir noguruši no pārmērīgas slodzes, un viņu garlaikoto sievu, prostitūtu un suteneru, novecojošu un narkotiku ietekmē esošu roka zvaigžņu un autostopētāju, filozofu tālbraucēju un sērijveida slepkavu, kas ir zaudējuši atmiņu, un nogurušu policistu. Pa Ameriku, kur fantāzija un realitāte ir tik cieši savijušās, ka tās vairs nav iespējams atdalīt.
-medium.webp)
