Lužina aizsardzība

Lužina aizsardzība (1929) — Vladimira Nabokova 20. gadu izcilākais sasniegums, viņa pirmā lielā radošā veiksme, kas viņam atnesa slavu kā labākajam jaunajam krievu emigrantu rakstniekam. Parādot, pēc Gļeba Struve teiktā, burvīgu pārvaldību ar tēmu un materiālu, Nabokovs ar šo romānu atklāja krievu literatūrā jaunu spilgtu lapu. Ģeniālais šahists Aleksandrs Lužins, dzīvojot drīzāk savā abstraktā un stingrā mākslas pasaulē nekā reālajā Berlīnē, atklāj to, ko varētu saukt par kombinatorisko eksistences sākumu. Neveiksmīgi mēģinot atminēt likteņa gājienus un pārtraukt to ļauno atkārtošanos, viņš pārstāj saprast, kur beidzas spēle un sākas pati dzīve, pret neizbēgamajiem apstākļiem, pret kuriem viņš ir bezpalīdzīgs.