Klimats, vai Kas vada civilizāciju likteņus

Mums reti nākas aizdomāties par to, ka klimats ietekmē vēstures gaitu. Kas kalpoja par pamatu trīs lielo senatnes civilizāciju — ēģiptiešu, mezopotāmiešu un indo-harappiešu — rašanās? Kā vidējā globālā temperatūras kritums par pusgrādu lika visiem runāt par globālo sasilšanu, ledāju kušanu, vispasaules plūdiem? Bet vai jūs zinājāt, ka Smuta, un pirms tam nelaimīgā Borisa Godunova valdīšana, radīja straujš klimata lēciens — katastrofāla atdzišana. Saskaņā ar laikabiedru liecībām, 1601. gada 28. jūlijā Maskavā, vasaras vidū, sniga liels sniegs un bija sals, cilvēki brauca ragavās. Un ko lai saka, ja pagājušajā gadsimtā temperatūra bija daudz zemāka nekā tagad: Dostojeva varoņi vasarā staigāja mēteļos. Patiesībā visa mūsu civilizācija — ir īslaicīgas atkušņa radījums. Pirms 400 gadiem, Ovidija laikā, pat Romā neizauga ne vīnogas, ne olīvas. Viens no visgrūtākajiem zinātniskajiem uzdevumiem — izsekot klimata ietekmi uz cilvēces vēsturi — autors risina pārsteidzoši aizraujoši! Šis izmeklējums ir pilns ar faktiem, nestandarta piemēriem un negaidītiem pierādījumiem, kas apstiprina: klimata virtuve, iespējams, ir viens no visgrūtāk izskaidrojamiem procesiem, ar kuriem cilvēce ir saskārusies.