Zvaniet mani Džinu Milleru

Desmitklasniece Ženja Vysockaja - absolūti neinteresants cilvēks. Par to viņai, neslēpjot, saka gan klasesbiedri, gan vecāki. Meita - īsta vilšanās, pavisam ne radoša personība. Viņai nav nekādu īpašu interešu: varbūt vienīgi skatīties filmas un seriālus, tulkot dziesmu tekstus, klausīties mūziku... un lasīt - bet vai tas ir patiešām aizraujoši? Ženja to pati zina. Esejā angļu valodas stundā viņa godīgi atzīstas: "I have no dreams".
Negaidīti viņa kļūst par negribīgu liecinieci dīvainiem notikumiem: jaunākais brālis viņas klasesbiedram nodod svešiniekam maisu ar kaut ko sarkanu. Nākamajā dienā skolā tikai runā par pazudušajiem sarkanajiem konversiem vienam no septītklasniekiem. Ko tad redzēja Ženja? Zādzību? Joku? Vai kaut ko daudz nopietnāku - kaut ko, kas var novest pie nopietnām sekām pat nejaušam lieciniekam?