Dzīve Plamfildā ar Džo puišiem

Luīza Meja Olkotte ieguva slavu ar saviem pusautobiogrāfiskajiem romāniem "Mazās sievietes" un "Lieliskās sievas", kas tika publicēti secīgi 1868. un 1869. gadā. Vēl pēc diviem gadiem amerikāņu rakstniece pabeidza darbu pie trešās grāmatas šajā ģimenes sērijā. "Dzīve Plamfildā ar Džo puišiem" stāsta par eksperimentālo skolu zēniem, ko izveidoja viņas tēvs Eimoss Olkotts. Viņš bija nabadzīga lauksaimnieka dēls un talantīgs pašmācības ceļā. Pēc vienpadsmit gadiem pedagoģiskās prakses Eimoss atvēra savu skolu Bostonā un uzrakstīja pāris grāmatu, kurās apkopoja savu pieredzi saziņā ar skolēniem. Idejas, par kurām viņš runāja, bija tik revolucionāras tajā laikā, ka viņu pat apsūdzēja "jauno prātu iznīcināšanā". Rezultātā skola bija jāslēdz. Tomēr brīvdomības un nicinājuma pret peļņas pasauli atmosfēra, kurā kopā ar savām māsām auga jaunā Luīza, atstāja uz nākamo rakstnieci neizdzēšamu iespaidu. Tādu pašu efektu rada arī šī viņas romāna teksts. Redžinolds B. Bērčs dzimis Anglijā 1856. gadā, bet savu dzīvi noslēdza ASV, iegūstot slavu kā lielisks portretists un ainavu meistars. Ilustrācijas šim romānam Olkotte viņš izpildīja 1901. gadā.